Drošināšana

Galvenais nosacījums drošinot kāpēju, kas kāpj ar augšējo drošināšanu, visu laiku vismaz vienai rokai stingri jātur virvi zem drošināšanas ierīces!

0. Izejas pozīcija –šajā gadījumā kreisā roka (pulsa roka)virs drošināšanas ierīces, labā roka (bremzējošā vai vadošā roka) zem drošināšanas ierīces stingri tur virvi .

1.Kāpējam kāpjot uz augšu pulsa roka ieņem virvi, bremzējošā roka izvelk tocauri drošināšanas ierīcei paralēli virvei.

2.Bremzējošā roka uz reiz tiek nolaista lejā, lai nepieciešamības gadījumā efektīvi apturētu kritienu. Divi īsi pārtvērieni būs vienmēr efektīvāki par vienu garu.

3.Pulsa roku nolaiž lejā un tā pārņem virvi 7-10 cm zem drošināšanas ierīces.

4.Bremzējošā roku virza augšup pa virvi līdz pulsa rokai.

5.Pulsa roku ceļ augšā virs drošināšanas ierīces

6.Esam atgriezušies izejas pozīcijā un varam turpināt ieņemt virvi.

Kāpējam stāvot uz vietas abas rokas tur virvi zem drošināšanas ierīces.Laižot kāpēju lejā virvi caur plaukstām laiž abas rokas,atrodoties zem drošināšanas ierīces.

Divi īsāki pārtvērieni būs vienmēr efektīvāki par vienu garu.

Kļūdas:

Drošinot nereti tiek pieļautas kļūdas, par kuru sekām negribētos pat domāt:

-     pašpārliecinātība, kuras rezultātā iestājas nevērība (drošinātājs ir guvis pietiekamu pieredzi  un ir pārliecināts, ka noturēs kāpēju jebkurā situācijā un rezultātā pieļauj kļūdas. Iespējams, nelabvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā šīs kļūdas var novest pie nelaimes gadījuma)

-     pārņemot rokas virve tiek pieturēta ar diviem vai trim pirkstiem nevis ar visu plaukstu virve tiek slidināta caur vienai vai abām rokām. Arī šajā situācijā var gadīties, ka kritienu nevar apturēt

-     virves abpus drošināšanas ierīces tiek turētas paralēli (līdzīgi kā 2 attēlā), lai it kā labāk reaģētu uz kāpēja darbību, tomēr šajā pozīcijā drošināšanas ierīce tiek izslēgta no darbības. Tāpēc pēc virves ieņemšanas bremzējošā roka uzreiz jānolaiž uz leju tādējādi bloķējot virvi!

-     nepareiza drošināšanas ierīces izvēle

-     kāpjot ar apakšējo drošināšanu, drošinātājs bieži atkāpjas no sienas, lai būtu vieglāk vērot partneri. Kāpēja kritiena gadījumā kritiena radītais spēks drošinātāju var nogāzt no kājām, un šādā situācijā tas visdrīzāk zaudēs kontroli pār virvi.

-     drošinātājs veic savus pienākumus tieši zem kāpjošā partnera. Rezultātā kāpējs var uzkrist drošinātājam virsū.

-     kāpējs neseko līdzi virvei, un pie neieņemtas virves turpina kāpienu, palielinot iespējamo krišanas attālumu. Tas bieži notiek, ja drošinātājam ir neliela pieredze un tas fiziski nepaspēj ieņemt virvi, vai arī drošināšanas kustības tam vēl nav atstrādātas. Rezultātā drošinot tas pieļauj kļūdas (līdz pat virves palaišanai vaļā ar abām rokām).